Latvijā lielāko banku klientiem pērn tikuši izkrāpti vairāk nekā 12 miljoni eiro

Analizējot informāciju, kas iegūta no Finanšu nozares asociācijas izplatītajiem ziņojumiem, var novērot, ka Latvijas finanšu sektorā četras galvenās bankas saskaras ar nozīmīgiem izaicinājumiem saistībā ar krāpnieciskām darbībām. Pēc apkopotajiem datiem, šo banku kopējie zaudējumi, kas radušies no krāpšanas gadījumiem, kas saistīti ar nepamatotu maksājumu autorizāciju, 11 mēnešu periodā, kas beidzas ar 2023. gada novembri, sasniedza apjomīgu summu – 11,254 miljonus eiro. Šajā laikā tika fiksēti 7163 gadījumi, kas liecina par augstu krāpniecisku darbību līmeni.

Telefonkrāpšanas jomā situācija ir īpaši satraucoša, ar 2841 atklātu gadījumu šajā periodā, kas kopumā izraisīja 4,725,465 eiro lielus zaudējumus. Tas norāda uz šāda veida krāpšanas augstu efektivitāti un biežumu. Vēl, ieguldījumu krāpšanas gadījumi ir arī uzņēmuši ievērojamu apmēru, ar 3,396 reģistrētiem incidentiem, kas izraisīja 5,149,316 eiro lielus zaudējumus. Papildus šīm divām kategorijām, tika konstatēti arī 926 citi krāpšanas veidi, kas kopā veidoja 1,379,692 eiro lielus zaudējumus.

Šie dati atklāj nopietnas problēmas Latvijas banku sektorā saistībā ar krāpnieciskām darbībām, kas ne tikai izraisa ievērojamus finansiālus zaudējumus, bet arī ietekmē klientu uzticību un banku reputāciju. Ņemot vērā šo apstākļu nopietnību, ir svarīgi, lai bankas turpinātu pastiprināt savas drošības sistēmas un veiktu pasākumus, lai mazinātu šādu krāpšanas gadījumu skaitu nākotnē, vienlaikus arī uzlabojot sabiedrības izpratni par potenciālajiem riskiem un drošības prakses nozīmi.

Neraugoties uz saskartajiem finansiālajiem zaudējumiem, ir svarīgi uzsvērt, ka minētajā periodā tika sekmīgi atklāti un novērsti 12,255 potenciāli krāpšanas mēģinājumi, tādējādi pasargājot no zaudējumiem, kuru kopējā summa pārsniedza 8,479 miljonus eiro.

Veicot turpinājumus proaktīvām darbībām, ir jāizceļ, ka vienlaikus 11 mēnešu laikā izdevās izvairīties no 4,976 gadījumiem, kurus mēģināts veikt, izmantojot telefonkrāpšanu, aizsargājot līdzekļus aptuvenā summas apmērā 3,185,163 eiro. Papildus tam, efektīvi tika risināti arī 549 citi krāpšanas mēģinājumi, kas varēja radīt finansiālus zaudējumus 529,804 eiro apmērā. Šie dati norāda uz acīmredzamu vajadzību pastiprināt drošības protokolus un veicināt plašāku izpratni sabiedrībā par iespējamiem riskiem, kas saistīti ar finanšu darbībām, lai samazinātu iespējamās negatīvās sekas finanšu nozares stabilitātei.

Novembra mēnesī krāpšanas aktivitātes sasniedza vēl nebijušu intensitāti, kad noziedznieki nelikumīgi ieguva 1,61 miljonu eiro no Latvijas četru vadošo banku klientiem, izmantojot viltus shēmas un manipulācijas. Oficiālā ziņojumā atklāj, ka šo banku klientu kopējie zaudējumi pēdējā gada laikā sasnieguši 12,037 miljonus eiro, kas ir 8,8% pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējā gada datiem. Šī statistika ne tikai atklāj krāpšanas gadījumu skaita palielināšanos, bet arī uzliek papildu atbildību finanšu iestādēm un to klientiem būt vēl modrākiem un informētākiem par dažādām krāpšanas metodēm un to novēršanu.

Iepriekšējā gada laikā tika fiksēts krāpšanas gadījumu skaita pieaugums, sasniedzot 5,354 incidentus, kas ir par 2,1 procentu vairāk nekā gadu iepriekš, kad tika reģistrēti 5,246 šādi notikumi.

Šāda statistika norāda uz būtisku vajadzību pastiprināt drošības un izglītības iniciatīvas finanšu sektorā, lai samazinātu krāpšanas riskus. Pieaugošais incidentu skaits akcentē nepieciešamību bankām un finanšu institūcijām nepārtraukti uzlabot savas aizsardzības sistēmas un veicināt klientu izpratni par iespējamajiem apdraudējumiem.

Analizējot specifiskākus gadījumus, atklājās, ka aizvadītajā gadā tika identificēti 1,987 gadījumi, kas saistīti ar investīciju krāpšanu, kurās noziedznieki nelikumīgi ieguva līdzekļus kopumā 5,104 miljonu eiro apmērā. Tāpat tika konstatēti 1,141 cita veida krāpšanas incidents, kuru rezultātā tika zaudēti 3,972 miljoni eiro. Šie rādītāji, salīdzinot ar iepriekšējā gada datiem, liecina par nozīmīgu situācijas pasliktināšanos un uzsvērtu vajadzību pēc efektīvākiem preventīvām darbībām un stratēģijām, kas mērķētu uz krāpšanas mēģinājumu samazināšanu.