Šodien beidzot paziņots, cik iedzīvotajiem patiesībā no nākamā gada būs minimālā alga! “Mazāk nekā gaidīts!”
No nākamā gada 1. janvāra sāks spēkā Labklājības ministrijas izstrādātie grozījumi, kuri noteiks minimālo mēneša darba algas apmēru ne zemāku par 700 eiro. Šie grozījumi tika atbalstīti valdībā otrdien. Tomēr arī šajā gadījumā ir vairāki neatbildēti jautājumi, jo kā izrādās minimālā alga varēja būt arī krietni lielāka! Kā gan tā?
Pašreizējie Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir 620 eiro. Tomēr pērn pieņemtie grozījumi Darba likumā paredz, ka no 2024. gada 1. janvāra minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros nedrīkst būt mazāka par 700 eiro.
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem no 2018. līdz 2021. gadam minimālo algu vai mazāk saņēmušo darba ņēmēju īpatsvars bijis no 18,1% līdz 20,6%, kas veido aptuveni piekto daļu no visiem darba ņēmējiem.
Tomēr 2022. gadā šis īpatsvars ir samazinājies līdz 16%, kas ir zemākais rādītājs pēdējo piecu gadu laikā. Šie statistikas dati liecina par tendenci uz minimālo algu saņēmēju īpatsvara samazināšanos.
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati sniedz ieskatu par darba ņēmējiem, kuriem ienākumi sasniedz vai paliek zem minimālās algas līmeņa. Šī informācija parāda, ka 2022. gadā no kopējā skaita 123,143 darba ņēmējiem privātajā sektorā 94,190 jeb 17,7% saņēma darba ienākumus, kas atbilda vai bija zem minimālās algas.
Savukārt sabiedriskajā sektorā šāda situācija bija novērojama pie 26,032 darba ņēmējiem, kas veidoja 11,4% no sabiedriskajā sektorā nodarbinātajiem. Tas liecina par to, ka privātajā sektorā šī problēma ir plašāka.
Analizējot laika posmu no 2019. līdz 2021. gadam, redzams, ka sabiedriskajā sektorā minimālās algas vai zemāk saņēmušo darba ņēmēju īpatsvars nedaudz palielinājies no 11,4% 2019. gadā līdz 13,0% 2021. gadā. Savukārt privātajā sektorā šāds pieaugums nebija tik izteikts.
Jaunākie dati, kas attiecas uz 2023. gada otro ceturksni, liecina, ka Latvijā bija nodarbināti 887,600 cilvēki, kas veido 64,4% no iedzīvotāju skaita vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Šie skaitļi dod iespēju izprast darba tirgus stāvokli un nodarbinātības dinamiku valstī.
