Diemžēl, bet no 12. Novembra Latvijā laiks mainīsies pilnībā. Aukstuma kulminācija mūs sasniegs pēc pāris dienām
Rudens beigas atnāk ar vēsākiem un biežāk lietainiem laikapstākļiem, kas simbolizē dabas pāreju no vasaras siltuma uz ziemas dzestrumu. Šajā laikā koki pakāpeniski iemanto dzeltenus un sarkanas krāsas toņus, veidojot elpu aizraujošas ainavas, kas vilina dabas mīļotājus. Temperatūras pazemināšanās liek cilvēkiem pielāgoties, izvēloties siltāku apģērbu un pievēršoties mājīgām aktivitātēm telpās.
Tomēr speciālisti norāda, ka rudens Latvijā iestājās ļoti strauji, un, lai gan daba šobrīd ir krāšņa, prognozes par nākotnes tendencēm rada bažas.
Eksperti šos krasos laikapstākļu pārrāvumus sasaista ar klimata pārmaiņu radīto spiedienu, kas raisa satraukumu par to ietekmi uz ekosistēmu. Pēkšņas temperatūras svārstības var negatīvi ietekmēt ne tikai augus un dzīvniekus, bet arī cilvēka ikdienu, atgādinot par klimata jautājumu nozīmīgumu.
Rudens ir laiks, kad dārznieki un lauksaimnieki strādā pie ražas novākšanas, taču bažas rada iespējamās salnas un to ietekme uz kultūrām. Šajā periodā īpaši svarīgi ir pielāgoties mainīgajiem laika apstākļiem un veikt pasākumus dabas aizsardzībai, jo šis gads ir bijis īpaši izaicinošs.
Latvijā laikapstākļus novēro kopš 1924. gada, kas nodrošina vērtīgu informāciju sinoptiķiem, ļaujot analizēt temperatūras un nokrišņu tendences. Tomēr pēdējos gados ir novērojamas ievērojamas novirzes no ierastajiem modeļiem.
Parasti pirmais sniegs Latvijā krīt septembra otrajā pusē, izņemot piekrastes rajonus, kur tas bieži sagaidāms tikai oktobrī. Liepājā un Mērsragā sniegs septembrī nav novērots, lai gan reizēm ir arī izņēmumi. Piemēram, 1973. gada 23. septembrī Rēzeknē tika fiksēts trīs centimetrus biezs sniegs, kas ir reta parādība tik agrā rudens laikā.
Iepriekšējais siltākais septembris bija 1934. gadā, bet šogad vidējā temperatūra jau sasniegusi 15,6 grādus, kas ir ievērojami augstāk par pēdējo trīsdesmit gadu vidējo rādītāju – 12,3 grādiem (no 1991. līdz 2020. gadam). Šī būtiskā novirze no klimatiskās normas var liecināt par ilgstošām temperatūras izmaiņām, kas ietekmē gan dabu, gan cilvēku ikdienas dzīvi.
