Diemžēl, bet no 7. Novembra Latvijā laiks mainīsies pilnībā. Aukstuma kulminācija mūs sasniegs pēc pāris dienām
Rudens sākums ienāk ar vēsākiem un biežāk lietainiem laikapstākļiem, simbolizējot dabas pāreju no vasaras siltuma uz ziemas dzestrumu. Šajā periodā koki pamazām ietērpjas dzeltenos un sarkanos toņos, radot iespaidīgas ainavas, kas piesaista dabas cienītājus. Temperatūras pazemināšanās mudina cilvēkus pielāgoties, izvēloties siltāku apģērbu un pievēršoties mājīgām nodarbēm telpās.
Tomēr speciālisti norāda, ka rudens iestājās Latvijā strauji, un, lai gan daba šobrīd ir krāšņa, prognozēs par nākotnes tendencēm parādās arī bažas.
Šo kraso laikapstākļu maiņu eksperti saista ar klimata pārmaiņu radīto spiedienu, kas rada bažas par sekām ekosistēmai. Pēkšņas temperatūras svārstības var nelabvēlīgi ietekmēt ne vien augus un dzīvniekus, bet arī cilvēku ikdienu, atgādinot par klimata jautājumu nozīmīgumu.
Rudens ir laiks, kad dārznieki un lauksaimnieki ir aizņemti ar ražas novākšanu, taču satraukumu rada iespējamās salnas un to ietekme uz kultūrām. Šajos apstākļos svarīgi ir apzināties nepieciešamību pielāgoties mainīgajiem laika apstākļiem un veikt pasākumus dabas saglabāšanai, jo šis gads bijis īpaši izaicinājumu pilns.
Latvijā laikapstākļu novērojumi tiek veikti kopš 1924. gada, kas sniedz vērtīgu informāciju sinoptiķiem, ļaujot analizēt temperatūras un nokrišņu tendences, tomēr pēdējos gados vērojamas arī ievērojamas novirzes.
Parasti pirmais sniegs Latvijā uzkrīt septembra otrajā pusē, izņemot piekrastes apgabalos, kur pirmais sniegs parasti sagaidāms oktobrī. Liepājā un Mērsragā septembra sniegs nav novērots, bet dažkārt notiek izņēmumi. Piemēram, 1973. gada 23. septembrī Rēzeknē tika fiksēts trīs centimetrus biezs sniegs, kas ir rets gadījums tik agrā rudenī.
Šī gada septembris, visticamāk, kļūs par vissiltāko Latvijā kopš meteoroloģisko novērojumu sākuma. Iepriekšējo rekordu turēja 1934. gads, bet šogad septembra vidējā temperatūra jau sasniegusi 15,6 grādus, kas ir ievērojami augstāk par pēdējo trīsdesmit gadu vidējo rādītāju — 12,3 grādiem (no 1991. līdz 2020. gadam). Šī izteiktā atšķirība no klimatiskās normas var norādīt uz ilgstošām temperatūras izmaiņām, kas atstāj ietekmi gan uz dabu, gan uz cilvēku ikdienu.
