Kādēļ es vairs neatdodu trūcīgajiem lietotas drēbītes? Skarbs stāsts, kurš daudziem atvērs acis
Viņa teica: “Tas ir tavs vecais kombinezons, mēs jau esam izaudzinājuši, ņem to atpakaļ. Liels paldies par to.”
Kas tas bija? Joprojām nesaprotu. Tu paņēmi apģērbu, bet es nevēlos tavu šokolādi. Valkā to ar prieku, es dāvāju to no sirds.
Trešo reizi pēc dēla piedzimšanas es saskāros ar cilvēku nepateicību.
Mēs ar vīru sakrāmējām drēbes no bērnu istabas – dažas no tām mazas, dažas jau vecas un nederīgas. Es izšķiroju maisus tieši uz verandas.
Es ņēmu maisu ar drēbēm puikam – dažas bija piemērotas bērnudārzam, bet citas tikai mājām. Zvanīju draudzenei, piedāvāju, lai nāk un paņem.
Viņa atnāca, paņēma maisu, un jautāja:
“Kur tu plāno pārējās likt? Kas tur iekšā?”
“Nu, saturu es domāju sadedzināt pirtskrāsnī.”
“Vai tu esi traka? Sadedzināt tik labas mantas pirtī? Vai es tās varu paņemt?”
“Nu, ņem, bet drēbes abos maisos nav vislabākā stāvoklī – dažas saplīsušas un notraipītas,” es brīdināju.
“Tas nebūs svarīgi, mājās galu galā nav tik svarīgi, ko bērni valkā,” viņa atbildēja.
Viņa paņēma maisiņu, un paldies Dievam.
Pēc mēneša draudzene mani sauc un jautā:
– Santa, vai tavā ģimenē ir kaut kas, kas vairs netiek izmantots un varētu noderēt maniem bērniem?
Es atbildu, ka pagaidām nav nekas lieks, bet ja kaut kas parādīsies, noteikti piezvanīšu.
– Bet vai no manis saņemtā nekas nederēja?
– Jā, tieši tā. Viss, ko tu iedevi, jau ir atradies jaunos apģērbos vai nu iznests un izmests.
– Kā tas tā? Es neizprotu, kā tas var būt.
– Nu, dažas lietas tika uzvilktas un izsmērētas, bet tas nebija jauns apģērbs. Bezautomātiskajā veļas mašīnā tos mazgājot, nākas visu manuāli birstīt, un dažreiz tā ir kā sīka mēra aizraušanās.
– Bet kāpēc tu sadedzināji? Tur bija lietas, kas derētu bērniem, piemēram, mazuļa apģērbs un meitenēm baltas blūzes un svārki.
– Nekāpēc, lai mazgātu vecas lietas? Es vēl saņemšu citus apģērbus, bet mani bērni nesprot valkāt baltu apģērbu, jo, ja uzvelk, tad drīz viss ir pilns traipos.
Kā var izprast šādu pieaugušas sievietes dzīvesstilu?
Veļu es nemazgāju, jo varbūt vēl nāksies atdot citām bērnu drēbēm?
Es šo situāciju vienkārši nesaprotu! Varbūt kādam patiešām bija nepieciešamas šīs lietas, bet vai tiešām tās bija jāuzvelk, sasmērē un jāizmet?
Personīgi es vairs nevēlos nodot savas mantas tiem, kas tās varētu izmantot tikai vienreiz un pēc tam pārdot vai izmest.
Tagad es izvēlos dalīties ar tām tikai ar labiem draugiem, kuri novērtē un izmanto mantas ilgtermiņā, nevis tikai uzreiz pēc pirmās lietošanas.
Daži var iebilst, sakot: “Es tikai atdodu drēbes, ko cilvēki pats dara ar tām, nav mans jautājums”, un noteikti ir sava loģika, bet, ja godīgi, šī attieksme mani apbēdinājusi. Šķiet tikai bezatbildīgi.
Es piekrītu vienai draudzenei, kura uzskata, ka labāk ir aizvest nevajadzīgās lietas uz poligonu vai sadedzināt tās, nekā tās nodot cilvēkiem, kuri nesaprot to vērtību.
Bet kā ir ar tevi? Vai tu nodod savas lietas tiem, kam tās nepieciešamas? Un vai tu pieņem šādas dāvanas no draugiem? Dalies ar savu viedokli komentāros, spied “patīk” un kopīgo sociālajos tīklos!
