Šajā mežā sēņotāji nespers vairs savu kāju: Sergejs un Vija mežā sastapuši spēcīgāko un lielāko plēsēju: VIDEO
Šajā brīdī iestājās pilnīgs miers un saspringums vienlaicīgi. Suņi, sajūtot lāča klātbūtni, sāka riet, un Vija, paralizēta no pārsteiguma, domās mēģināja izstrādāt rīcības plānu. Viņa zināja, ka jebkura kļūda varētu beigties bīstami gan viņai, gan suņiem. Lācis viņus vēroja, neizdarot pārsteidzīgus soļus, it kā pats arī būtu ieinteresēts, bet ne agresīvs. Pāris spriedzes pilnas minūtes šķita kā mūžība.
Galu galā lācis, šķiet, zaudēja interesi un pagriezās, lai pazustu meža biezoknī. Vija un Sergejs, vēl aizvien šokēti, palika uz vietas, nespējot uzreiz saprast, vai viss tiešām ir beidzies. Suņi, joprojām saspringuši, rūca, bet pāris sekundes vēlāk viss atgriezās ierastajā ritmā.
Vija vēlāk atzina, ka šī pieredze lika viņai mežu skatīt citādāk. “Es nekad nebiju domājusi, ka satikšu lāci,” viņa sacīja. “Tagad es vienmēr esmu vēl modrāka, kad esam mežā.” Sergejs, no savas puses, piebilda, ka šī satikšanās atgādināja viņiem par dabas neparedzamību un to, cik svarīgi ir respektēt savvaļas dzīvniekus, pat ja tie parasti neuzrāda agresivitāti.
Šis piedzīvojums Kurzemes mežos viņiem abiem paliks atmiņā uz ilgu laiku, un, lai gan viņi turpina sēņot, ik reizi viņi tagad meklē pazīmes, kas liecinātu par cita meža iemītnieka klātbūtni.
Vijas bailes bija tik lielas, ka viņa tikai ar vīra atbalstu spēja aizkļūt līdz automašīnai, kur viņus jau nemierīgi gaidīja satrauktie suņi. Par laimi, šoreiz viss noritēja bez nopietnām nepatikšanām, taču abi sēņotāji bija vienisprātis – šajā mežā viņi vairs neatgriezīsies. Lai arī sēņošana viņiem ļoti patīk, sastapšanās ar lāci bija pārāk liels pārbaudījums.
Latvijas vadošais lāču pētnieks Jānis Ozoliņš skaidro, ka Kurzemes mežos lāči ir liels retums un teju vai unikāla parādība. Ozoliņš pauž šaubas, ka Vaiņodes mežā redzētais lācis būtu vietējais iemītnieks, jo šajā reģionā lāči nav ierasti. Tomēr pētnieks pagaidām nevar droši izskaidrot, kā un kāpēc šis konkrētais lācis nokļuvis tik tālu uz rietumiem.
Viņš uzsver, ka šādus gadījumus ir grūti komentēt bez papildu informācijas – nepieciešams noskaidrot, kādos apstākļos noticis novērojums un kādi ir konkrētie pierādījumi par meža dzīvnieka klātbūtni šajā reģionā. Neskatoties uz to, viņam nav šaubu, ka ģimene tiešām sastapusi lāci.
Pagājušajā gadā Latvijā tika novēroti 130 pieauguši lāču tēviņi un 16 lāču ģimenes, kurās mātītes bija dzemdējušas lācēnus, kas, visticamāk, dzimuši tepat, mūsu valstī.
