Šodien oficiāli paziņots, cik būs jaunā minimālā alga sākot jau no 2024. gada sākuma!
Šo brīdi cilvēki ir gaidījuši jau ļoti ilgi, tikpat ilgi cik iepriekš, kad tika palielināta minimālā alga. Tomēr šoreiz viss fakts ir krietni skumīgāks nekā pērn un tūlīt pat sapratīsiet kāpēc, jo tam ir vairāki būtiski iemesli. Tomēr arī šajā gadījumā nav itin nekāds noslēpums par to, ka mūsu kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā minimālās algas ir krietni lielākas pie mums. Taču par dārdzību gan tiek salīdzināt, ka mēs ka pie mums esot dārgāk nekā abās kaimiņvalstīs. Vai tas nerada priekštatu, ka mums vajadzētu būt attiecīgi lielākai minimālajai algai nekā kaimiņos?
Šoreiz gan situācija kā vienmēr ir bēdīgāka tieši priekš Latvijas, jo mēs kārtīgi atpaliekam no saviem kaimiņiem, kuriem minimālās algas ir krietni lielākas, nekā mums. Tomēr kāpēc gan mēs esam tik ļoti atšķirīgāki no kaimiņiem, kuri spēj kārtīgi pacelt algas, bet Latvija nē? Lai vai kā, bet atskatīsimies uz pieņemtajiem paziņojumiem par to, cik tad liela vai maza minimālā alga būs jau no 2024. gada 1. janvāra. Jāteic gan, ka tas ir ļoti drīz, tāpēc kāds izmaiņas jutīs jau mazāk kā divu mēnešu laikā. Tomēr tas vienalga nesalīdzināsies ar situāciju, kāda valda Igaunijā un Lietuvā, kur minimālās algas ir krietni lielākas, nekā pie mums!
Ar 2024. gada 1. janvāri minimālā mēneša darba alga par normālo darba laiku tiks paaugstināta līdz 700 eiro, kas ir pieaugums no līdzšinējās likmes 620 eiro. Šīs izmaiņas atspoguļo Labklājības ministrijas (LM) izdarītie grozījumi savos noteikumos par minimālo mēneša darba algu par normālo darba laiku un minimālo stundas tarifa likmju aprēķināšanu.
Ministrija paziņojusi, ka noteikumos veiktās izmaiņas atvasinātas no Darba likuma pārejas noteikumiem. No 2024. gada 1. janvāra minimālā summa noteikta 700 eiro apmērā. Skumjākais gan ir tas, ka šobrīd Lietuvā minimālā alga jau ir 840 Eiro, savukārt no 2024. gada alga tiks pacelta uz 924 Eiro, kas ir milzīga starpība salīdzinot ar Latviju!
Lasi vēl : Jau tuvākajā laikā šīm automašīnām Latvijā tiks pilnībā liegta Tehniskā apskate un piedalīšanās ceļu satiksmē
Pamatojoties uz Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, minimālo algu vai mazāku algu saņēmušo darbinieku īpatsvars 2018.–2021.gadā svārstījās no 18,1% līdz 20,6%, kas ir aptuveni viena piektā daļa no visiem strādājošajiem. Tomēr 2022. gadā minimālās algas saņēmēju procentuālais daudzums ir būtiski samazinājies un šobrīd ir zemākais pēdējo piecu gadu laikā, sasniedzot tikai 16%.
Saskaņā ar CSP publiskotajiem datiem fiksēts to strādājošo skaits, kuri 2022.gadā nopelnījuši minimālo algu vai mazāk. No 123 143 privātajā sektorā strādājošajiem minimālo algu saņem 94 190 jeb 17,7% no visiem strādājošajiem. Savukārt sabiedriskajā sektorā minimālo algu vai mazāk pelnījuši 26 032 darbinieki jeb 11,4% no kopskaita.
Laikā no 2019. līdz 2021. gadam sabiedriskajā sektorā nedaudz palielinājās to personu īpatsvars, kuras saņēma minimālo vai mazāku algu. Šis skaitlis pieauga no 11,4% 2019. gadā līdz 13% 2021. gadā. Tomēr privātais sektors tajā pašā laika posmā nepiedzīvoja līdzīgu pieaugumu.
2023.gada otrajā ceturksnī Latvijā bija nodarbināti lielākā daļa iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, konkrēti 887 600 cilvēku, kas veido 64,4% no iedzīvotāju skaita šajā vecuma diapazonā.
