Bankas steigšus izplata paziņojumu – Iedzīvotāji var palikt ar tukšu bankas kontu paši nemaz nezinot

Mākslīgā intelekta (MI) straujā attīstība rada plašas iespējas tehnoloģiju uzlabošanai un inovācijām. Tomēr kopā ar tās plašo pieejamību parādās jauni un nepieredzēti izaicinājumi kiberdrošības jomā. Vēsturiski telefonkrāpnieku metodes pamatojās uz viņu pašu “aktiermeistarību” un pārliecināšanas spējām, taču ar mākslīgā intelekta ieviešanu šīs situācijas dinamika ir radikāli mainījusies.

Mākslīgais intelekts tagad tiek pielietots krāpniecībā, ieviešot jaunas dimensijas un paaugstinot sarežģītības līmeni šajā noziegumu sfērā. Šādā veidā krāpnieki var izmantot algoritmus un automatizētas sistēmas, lai identificētu potenciālos upurus un pielāgotu savu pieeju, padarot to vēl rafinētāku un efektīvāku. Šis pārejas moments no cilvēka centieniem uz tehnoloģiju atver jaunus ceļus un uzlabotas krāpšanas metodes.

Lai risinātu šo izaicinājumu, ir nepieciešama aktīva pieeja gan privātā, gan valsts līmenī. Svarīgi ir veikt pastiprinātus izglītojošus pasākumus par digitālo drošību, lai iedzīvotāji būtu informēti un spētu prasmīgi pretoties potenciālajiem krāpšanas mēģinājumiem. Turklāt ir nepieciešama cieša sadarbība starp tehnoloģiju uzņēmumiem un kiberdrošības ekspertiem, lai izstrādātu jaunas aizsardzības metodes, kas varētu atklāt un novērst mākslīgā intelekta izmantošanu krāpšanā. Šāda stratēģija var izveidot jaunus standartus kiberdrošības jomā un samazināt riskus, ko rada nelikumīga šo tehnoloģiju izmantošana.

Pašreizējā situācijā novērojama aktīva krāpnieku izmantošana mākslīgā intelekta (AI) rīkiem, kas ievieš jaunus līmeņus telefonkrāpniecībā. Šis jaunais veids, kā izmantot tehnoloģijas ļaunprātīgi, ietver robotzvanus, kuru mērķis ir iegūt privātu informāciju, tostarp personas datus un bankas pieejas kodu. Reina Pudāna, “Bite Latvija” Iekšējo drošības procesu vadītāja, uzsver, ka krāpnieki pielieto mākslīgā intelekta algoritmus, lai apstrādātu iepriekš internetā ierakstītas reālu cilvēku balss paraugus. Šīs balss paraugi tiek pārveidoti ar īpašu AI programmatūru, radot pārliecinošas imitācijas.

Notikumu būtība ir tāda, ka krāpniekiem var būt nepieciešamas tikai dažas sekundes garš audio ieraksts, piemēram, atrodams sociālajos tīklos, lai klonētu cilvēka balsi un veiktu robotzvanus. Pudāna norāda, ka gadījumos, kad ir nepieciešams augstas kvalitātes audio ieraksts, krāpniekiem būs nepieciešami garāki un saturīgāki materiāli. Tādēļ ir īpaši svarīgi, lai cilvēki būtu uzmanīgi un izvairītos no jebkādas sensitīvas informācijas atklāšanas nepazīstamiem zvanītājiem.

Aicinājums būt uzmanīgiem ir vērsts uz iedzīvotāju informētību un prasmēm, lai efektīvi aizsargātu sevi no šāda veida krāpšanas. Šādi brīdinājumi ir izcelti, lai veicinātu sabiedrības izpratni par jaunākajiem riskiem un veicinātu sadarbību starp uzņēmumiem, iestādēm un patērētājiem, cīnoties pret šiem mākslīgā intelekta pielietojuma negatīvajiem aspektiem.

Reinis Pudāns papildina iepriekšējo informāciju, uzsvērti norādot, ka mākslīgā intelekta izmantošana telefonkrāpniecībā ir sasniegusi jaunu līmeni. Šajā jaunajā pieejā robotzvani tiek veikti latviešu valodā, un cilvēkam tiek uzdoti jautājumi, uz kuriem sagaidāmas atbildes “jā” vai “nē”. Saņemot atbildi, mākslīgais intelekts turpina sarunu, rīkojoties saskaņā ar ieprogrammētajiem norādījumiem.

Kā piemēru Pudāns sniedz vienu no šogad izplatītajiem sociālo tīklu gadījumiem, kurā “robots” izrādās kriminālpolicijas pārstāvis un prasa par vairāku tūkstošu eiro lielu aizdevumu, lūdzot apstiprināt, ka cilvēks ir izsniedzis šādu aizdevumu. Pēc tam tika uzdoti jautājumi par zvana saņēmēja personiskajiem datiem, ko krāpnieki vēlējās iegūt ļaunprātīgai izmantošanai. Pudāns uzsvēra, ka, lai gan saruna notika latviešu valodā, detalizēta analīze liecināja par mākslīgā intelekta izmantošanu, jo balss skanēja metāliska un nedabīga.

“Bite Latvija” Iekšējo drošības procesu vadītājs prognozē, ka nākotnē kibernoziedzinieku krāpšanas metodes, kurās liela loma būs mākslīgā intelekta pielietošanai, kļūs arvien sarežģītākas un grūtāk atpazīstamas. Viņš paredz, ka arī balss atdarināšana kļūs populārāka krāpniecības gadījumos, kur mākslīgais intelekts var ļaut krāpniekiem izveidot ļoti precīzas cilvēku balsu imitācijas. Šajā kontekstā jau esošas mākslīgā intelekta audio platformas ļauj lietotājiem radīt AI atdarinātas cilvēku balsis ar ļoti augstu atbilstību reālai cilvēka balsij, ko vēlāk var izmantot, lai ierunātu jebkādu tekstu.

Reinis Pudāns uzskata, ka sabiedrības izglītība un regulāra informētība par jaunākajām kiberdrošības tendencēm ir būtiska, lai pasargātu sevi no šāda veida krāpšanas. Viņš uzsver, ka mākslīgā intelekta risinājumi attīstās ātri, un tāpēc sabiedrībai ir jābūt informētai un pielāgojamai šiem jaunievedumiem. Arī kritiskā domāšana un zināšanas par biežāk izmantotajām un jaunākajām krāpniecības metodēm ir izšķirošas, lai izvairītos no krāpnieku sagatavotajiem draudiem, un, kā Pudāns piebilst, mūsdienās neviens nav pasargāts no telefonkrāpniecības gadījumiem.