Diemžēl, bet jau no 19. Novembra Latvijā laiks mainīsies pilnībā. Aukstuma kulminācija mūs sasniegs pēc pāris dienām
Rudens noslēgums atnāk ar vēsākiem un bieži lietainiem laikapstākļiem, kas iezīmē dabas pāreju no vasaras siltuma uz ziemas dzestrumu. Koku lapas iegūst dzeltenus un sarkanus toņus, radot gleznainas ainavas, kas īpaši piesaista dabas cienītājus. Tomēr gaisa temperatūras pazemināšanās liek cilvēkiem pielāgoties – izvēlēties siltāku apģērbu un vairāk laika pavadīt mājās, pievēršoties omulīgām nodarbēm telpās.
Eksperti norāda, ka rudens Latvijā šogad iestājās negaidīti strauji. Lai arī dabas krāšņums šobrīd ir iespaidīgs, nākotnes laikapstākļu prognozes rada zināmas bažas.
Šīs krasās laikapstākļu pārmaiņas speciālisti skaidro ar klimata pārmaiņu ietekmi, kas arvien vairāk izjūtama arī mūsu reģionā. Straujās temperatūras svārstības negatīvi ietekmē ne tikai augus un dzīvniekus, bet arī cilvēku ikdienu, atgādinot par klimata jautājumu nozīmīgumu un nepieciešamību pievērst uzmanību ilgtspējīgiem risinājumiem.
Rudens ir intensīvs darba laiks dārzniekiem un lauksaimniekiem, jo notiek ražas novākšana. Šajā periodā īpašas bažas rada negaidītas salnas, kas var negatīvi ietekmēt kultūraugus un samazināt ražas apjomu. Lai pasargātu savu darbu un pielāgotos mainīgajiem laikapstākļiem, svarīgi laikus veikt nepieciešamos aizsardzības pasākumus un rūpēties par dabas ilgtspēju, jo šis gads bijis īpaši izaicinošs.
Latvijā laikapstākļu novērojumi tiek veikti jau kopš 1924. gada, nodrošinot bagātīgu datu krājumu sinoptiķu analīzēm. Šie ilgtermiņa dati ļauj pētīt temperatūras un nokrišņu tendences, tomēr pēdējie gadi ir iezīmējuši ievērojamas novirzes no ierastajiem modeļiem. Tas liek pievērst pastiprinātu uzmanību klimata pārmaiņām un to ietekmei uz lauksaimniecību un ekosistēmām kopumā.
Parasti pirmais sniegs Latvijā parādās septembra otrajā pusē, lai gan piekrastes rajonos, piemēram, Liepājā un Mērsragā, tas bieži gaidāms tikai oktobrī. Tomēr ir bijuši izņēmumi, piemēram, 1973. gada 23. septembrī Rēzeknē tika reģistrēts trīs centimetrus biezs sniegs – unikāls notikums tik agrā rudens posmā.
Runājot par temperatūrām, šī gada septembris izcēlās ar ievērojamu siltumu – vidējā temperatūra sasniedza 15,6 grādus, kas ir krietni virs pēdējo trīsdesmit gadu vidējā rādītāja – 12,3 grādiem (1991.–2020. gads). Iepriekš tik silts septembris Latvijā bija novērots 1934. gadā. Šīs būtiskās temperatūras novirzes no klimatiskās normas liecina par iespējamu ilgstošu klimata pārmaiņu ietekmi, kas skar gan dabu, gan cilvēku dzīvesveidu un paradumus.
