Diemžēl, bet no 22. Novembra Latvijā laiks mainīsies pilnībā. Aukstuma kulminācija mūs sasniegs pēc pāris dienām
Eksperti norāda, ka pēdējās temperatūras svārstības var būt saistītas ar klimata pārmaiņām, kas rada bažas par to ietekmi uz dabas sistēmām.
Pēkšņas pārmaiņas gaisa temperatūrā var nelabvēlīgi ietekmēt ne tikai augus un dzīvniekus, bet arī cilvēku ikdienas dzīvi, uzsverot klimata jautājumu nozīmi.
Rudens ir laiks, kad lauksaimnieki un dārznieki strādā pie ražas novākšanas, taču vienlaikus bažas rada iespējamās salnas un to ietekme uz kultūrām. Šajā laikā īpaši svarīgi ir pielāgoties mainīgajiem laikapstākļiem un veikt pasākumus dabas aizsardzībai, jo šis gads ir bijis īpaši izaicinošs.
Latvijā laikapstākļus novēro jau kopš 1924. gada, kas sniedz vērtīgu informāciju sinoptiķiem un ļauj analizēt temperatūras un nokrišņu tendences. Tomēr pēdējos gados ir novērojamas būtiskas novirzes no ierastajiem modeļiem.
Parasti pirmais sniegs Latvijā krīt septembra otrajā pusē, izņemot piekrastes reģionus, kur tas bieži sagaidāms tikai oktobrī. Liepājā un Mērsragā sniegs septembrī nav bijis, taču reizēm ir arī izņēmumi. Piemēram, 1973. gada 23. septembrī Rēzeknē tika novērots trīs centimetrus biezs sniegs, kas ir ļoti reta parādība tik agrā rudens periodā.
Iepriekšējais siltākais septembris bija 1934. gadā, bet šogad vidējā temperatūra jau sasniegusi 15,6 grādus, kas ir daudz augstāk par pēdējo trīsdesmit gadu vidējo rādītāju – 12,3 grādiem (no 1991. līdz 2020. gadam). Šī nozīmīgā novirze no klimata normas var liecināt par ilgstošām temperatūras izmaiņām, kas ietekmē gan dabu, gan cilvēku ikdienas dzīvi.
