“Luminor Bank” šogad Latvijas IKP pieaugumu prognozē par 0,6%

Banka Luminor prognozē, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2023.gadā pieaugs par 0,6% procentiem, kas ir par 1,1 procentpunktu vairāk nekā septembrī prognozēts, trešdien savā jaunākajā Ekonomikas apskata ziņojumā sacīja Luminor Bank ekonomists Pēteris Strautiņš. Jāņem vērā, ka patreizējā prognoze ir salīdzinoši laba ņemot vērā visu kopējo un esošo situāciju.

Ekonomisti skaidroja, ka divi galvenie nākotnes gaidu uzlabošanās iemesli ir straujāks, nekā gaidīts, izejvielu, īpaši dabasgāzes, cenu kritums, kā arī pakalpojumu sektora nepārspējamais sniegums, kas pērn pieauga par 35%.

Tikmēr “Luminor Bank” samazināja izaugsmes prognozi 2024.gadam no 4,6% līdz 3,7%.

Strautiņš skaidroja, ka Luminor Bank sagaida, ka daļa no 2024.gada patēriņa atveseļošanās sāksies agrāk, patērētājiem atkāpjoties no liekajām enerģijas izmaksām. Eksporta tirgu lejupslīdes risks ir samazinājies, taču joprojām ir nopietns, un tās iespējamās iestāšanās laiks ir pārcelts uz priekšu.

Strautiņš sacīja, ka šogad “Luminor Bank” prognozē ap 7,5% gada inflāciju, savukārt 2024.gadā iespējama neliela deflācija – 1%.

Pēc “Luminor Bank” prognozēm, šogad algas pieaugs par aptuveni 8%, bet nākamgad – par aptuveni 7%. No otras puses, bezdarbs šogad sagaidāms aptuveni 7% apmērā, bet nākamgad tas nedaudz samazināsies.

Strautiņš atzīmēja, ka zemāka inflācija šogad palīdzēs iedzīvotājiem tērēt vairāk naudas nebūtiskām precēm. Ir arī pazīmes, kas liecina, ka beidzot tiek sākta ES fondu apguve, taču investīcijas joprojām ir liela nenoteiktība par šā gada ekonomiskajiem rādītājiem. Ekonomiste skaidroja, ka pēc ļoti veiksmīga 2022.gada eksporta pieaugums būs neliels, pakalpojumu eksportam līdzsvarojot gaidāmo reālo preču izplatīšanas kritumu ārpus Latvijas, līdzsvarojot pakalpojumus.

Strautiņa skatījumā šis gads ir vispiemērotākais laiks straujai ES fondu apguves paātrināšanai – kopumā izaugsme ir vāja un materiālu cenas kritušās. Latvijas nekustamo īpašumu tirgus ilgstošais stagnācijas periods radījis labus apstākļus investīcijām šajā sektorā – augsts latentais pieprasījums un zems mājsaimniecību parādu līmenis.

Atcelšana veicina patēriņa pieaugumu, neskatoties uz zemākām reālajām algām 2022. gadā. Šogad, pēc “Luminor Bank” prognozēm, pirktspēja varētu nedaudz uzlaboties, taču tā joprojām ir zemāka nekā 2021.gadā, un mājsaimniecības centīsies vairāk ietaupīt, tāpēc lielu patēriņa pieaugumu nesagaidām. Strautiņš sacīja, ka 2024.gada un turpmāko gadu prognozes sagaidāms pavisam citāds scenārijs, kad gaidāmie algu pieaugumi tiek apvienoti ar zemu inflāciju vai pat deflāciju.

Ekonomisti norādīja, ka, lai gan šā gada janvārī un februārī gada inflācija pārsniedza 20%, gada beigās tas var būt negatīvs, un gada vidējā inflācija sagaidāma 7-8% robežās.

Mājas uzturēšanas izmaksas sāka samazināties pagājušā gada beigās, un šogad rindām pievienojās vairākas svarīgas pārtikas preces. Šajās produktu kategorijās, kas ir ļoti atkarīgas no izejvielu cenām, cenas turpinās samazināties līdz gada beigām un, iespējams, arī nākamgad.

Pēc Strautiņa domām, cenas kritīsies arī dažām ilglietojuma precēm, piemēram, sadzīves tehnikai. Lielākajā daļā patēriņa groza kategoriju cenas turpinās pieaugt, galvenokārt pakalpojumu ietekmē, kuru izmaksas nosaka algu līmenis. Taču noteicošā būs divu galveno pozīciju – mājokļa izmaksu un pārtikas – ietekme. Paredzams, ka vidējais cenu līmenis 2024. gadā samazināsies par aptuveni 1%.

Strautiņš atgādināja, ka vairākām eksporta nozarēm pērn veicies ļoti labi. Salīdzinot ar 2021.gadu, par trešdaļu jeb vairāk nekā 800 miljoniem eiro palielinājies augstas pievienotās vērtības pakalpojumu eksports, bet par piektdaļu – transporta pakalpojumu eksports. Pērn pakalpojumu eksporta reālais pieaugums (+20%) bija straujākais kopš 1996.gada, bet preču eksports (+5,6%) bija līdzīgs pēdējās desmitgades vidējam rādītājam.

Luminor Bank prognozē, ka eksporta nozares rādītāji 2023. gadā būs ļoti neviennozīmīgi. Tā saukto “balto apkaklīšu” – informācijas tehnoloģiju (IT), komunikāciju, finanšu, biznesa pakalpojumu – izredzes ir ļoti labas. Transporta un tūrisma nozari turpinās ietekmēt sankcijas un augsta reģionālā riska uztvere. Šajās nozarēs pilnīga atveseļošanās var nenotikt līdz 2024. gadam.