Naktī no pamestas mājas Latvijas laukos atskanēja dīvainas skaņas. Ciema ļaudis teju zaudēja samaņu, sperot kāju pār slieksni
Šis notikums norisinājās attālā un ļoti mazā Latvijas ciematā. Vietējie iedzīvotāji jau bija pamanījuši, ka pēdējā laikā naktīs no pamestās mājas bija dzirdamas ļoti dīvainas skaņas, kādas rodas raudot mazam bērniņam vai gaudojot kādam meža dzīvniekam.
Vienā dienā iedzīvotāji, iegūstot drosmi, kopā ar likumsargiem izlēma apmeklēt ēku, lai noskaidrotu, kas tur patiesībā notiek.
– Māri, – vietējais likumsargs, kas uzklausījis Maijas saucienu, – Tu šeit sēdi, kamēr kaimiņu puikas ienāk pamestajā augļu dārzā un plūc ābolus.
– Bet mājā neviens tomēr nedzīvo, ļauj bērniem ēst ābolus, lai tie vienkārši atpūšas, – atbildēja Māris.
– Tos var pārdot tirgū, lai tie nesabojātos, – sacīja Maija, bet tūlīt saprata, ka ir pārkāpusi robežu.
Likumsargs pasmaidīja, jo ilgstoši zināja, ka Maija ābolus nes uz tirgu un tādā veidā pelna sev naudiņu dzīvošanai.
– Tātad jūs gādājat, lai tie nonāk tirgū? – vaicāja likumsargs.
– Vai tu tiešām apgalvo, ka man ir kaut kāda saistība ar šiem āboliem?! Tie nevienam nepieder, un es pat plānoju lūgt savu vīru veidot taku uz ābeļdārzu, lai novērstu bērnu neapdomātu izturēšanos pret augļiem, jo tas tomēr ir īpašs auglis.
– Jā, izpļaujiet gan, bet es neapšaubāmi parādīšos vakarā, lai veiktu pārbaudi, – stingri noteica Māris.
Vecmāmuļa Maija, iesaucoties izskrēja no ciema iecirkņa, steidzīgi un ar apņēmību devās projām. Viņa bija nolēmusi pierādīt savu taisnību un aizstāvēt āboliem paredzēto ārpusē esošo teritoriju.
Māris bija labs cilvēks, vienmēr atbildīgi pildot savus darba pienākumus un iegūstot cilvēku uzticību. Darīja visu pēc labākās sirdsapziņas.
Viņš atrada savu dzīves mīlestību meitenē vārdā Terēze. Abi bija iemīlējušies viens otrā, saplānojuši nākotni kopā un bija gatavi apprecēties. Tomēr Terēzes labākajai draudzenei Natālijai tas nepatika, un viņa izdomāja viltīgu un nekrietnu plānu.
Natālija uzaicināja Māri pie sevis ar pavisam mazu, bet vienkāršu lūgumu – palīdzēt pacelt smagu kasti. Sākumā viss bija normāli, taču pēkšņi viņa piedāvāja Mārim vīna glāzi, tad vēl vienu, un Māris pakāpās uz viņas aicinājumu.
Viņš pamodās tikai no Natālijas vecāku bļāvieniem un neizpratnes pilnajiem acu skatiem… Šī nekrietnā situācija ātri izvērtās par viltu, kas ietekmēja ne tikai Māra dzīvi, bet arī viņa attiecības ar Terēzi.
…kurus atrada meitu kopā ar Māri gultā.
Terēze nesāka skaidrot savas sajūtas un nākotnes plānus, vienkārši pametot Māri un pārceļoties uz pilsētu. Māris bija satriekts un nespēja pilnībā izprast, kā tikt galā ar šo pārmaiņu savā dzīvē, jo viņš nebija vainīgs. Tas viss bija saplānota sakritība, ko Natālija bija ieplānojusi.
Tajā pašā laikā jaunais vīrietis, kurš iekļuva Terēzes dzīvē, saņēma informāciju par iespēju darboties jaunā dienestā. Saistībā ar to viņš lēma mainīties no parastās dzīves un sāka gatavoties jaunā tipa dienestam, pakojot mantas un iznākot no Māra ierastās dzīves.
Māris, sāpju un neizpratnes apņemts, piedzīvoja savu dzīves posmu, cenšoties no jauna sakārtot sevi un atrast savu vietu pasaulē. Viņa māte Zaiga, kaut arī izplūda asarās, nevarēja viņu atrunāt no šī lēmuma.
Pēc deviņiem gadiem, kad Māris atgriezās dzimtajā ciemā, viņa māte bija gatava sveikt viņu atpakaļ. Māris bija sveiks un vesels, bet viņa dzīve bija mainījusies. Kad viņš ieradās atpakaļ dzimtajā ciemā viss bija mainījies… Viņš uzzināja, kas noticis ar viņa mīļoto Terēzi, kā arī Natāliju, kas bija izspēlējusi nepatīkamo joku…
Lasi raksta turpinājumu nākamajā lapā
