Sinoptiķi šodien nākuši klajā ar paziņojumu par to, kāda patiesībā gaidāma šī ziema
Mēneša otrajā pusē Latvijā iespējami intensīvāki nokrišņi, un pastāv lielāka iespējamība, ka izveidosies pastāvīga sniega sega. Gaisa temperatūra šajā periodā var biežāk pazemināties zem nulles, kas radīs ziemai raksturīgākus apstākļus un varētu ietekmēt arī ikdienas gaitas.
Decembris solās būt salīdzinoši silts – prognozēts, ka gaisa temperatūra pārsniegs normas robežas, turklāt arī nokrišņu daudzums varētu būt lielāks nekā parasti, kas varētu nozīmēt gan biežus atkusņus, gan mainīgus ziemas laikapstākļus.
ECMWF prognozes liecina, ka arī janvārī un februārī vidējā gaisa temperatūra būs augstāka par normu, lai gan nokrišņu daudzumā nav sagaidāmas viennozīmīgas tendences – tas var būt gan pārsniegts, gan normas robežās.
Vislielākās temperatūras novirzes no normas gaidāmas Skandināvijas valstīs, Baltijas reģionā un Krievijas ziemeļu teritorijās. Tas norāda uz pastiprinātu klimata pārmaiņu ietekmi šajos reģionos, kur ziemas kļūst arvien maigākas, un laikapstākļi ir grūtāk prognozējami.
Ziemeļeiropā sagaidāms, ka nākamajos mēnešos nokrišņu daudzums būs lielāks nekā ierasts, kas nozīmē biežākus lietus un sniega periodus. Savukārt Dienvideiropā prognozes rāda pretēju tendenci – kopējais nokrišņu daudzums varētu būt zemāks par normu, kas šajos reģionos var izraisīt sausuma apstākļus un ietekmēt vietējo ūdens pieejamību.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati liecina, ka šis gads ir bijis izteikti silts: janvāris bija vienīgais mēnesis, kad temperatūra bija zem normas, bet visos pārējos mēnešos tika reģistrētas augstākas temperatūras. Īpaši ievērojams bija septembris, kas kļuva par siltāko rudens mēnesi Latvijas novērojumu vēsturē.
Gada vidējā temperatūra Latvijā 2023. gadā varētu sasniegt 8,4 grādus, kas būtu otrs augstākais rādītājs kopš 2020. gada. Nokrišņu ziņā šis gads Latvijā līdz šim bijis nedaudz sausāks par ilggadējo vidējo rādītāju, lai gan nokrišņu izplatība dažādos mēnešos bijusi nevienmērīga. Šīs tendences atspoguļo globālo klimata pārmaiņu ietekmi un aizvien biežākās novirzes no klimatiskās normas, kas īpaši izpaužas kā siltāki rudens un ziemas mēneši.
