Diemžēl, bet no 1. Novembra Latvijā laiks mainīsies pilnībā. Aukstuma kulminācija mūs sasniegs pēc pāris dienām
Rudens pirmais mēnesis atnāk ar vēsākiem un lietainākiem laikapstākļiem, iezīmējot dabas pāreju no vasaras siltuma uz ziemas vēsumu. Šajā laikā koki sāk rotāties dzeltenos un sarkanos toņos, radot elpu aizraujošu ainavu, kas ik gadu piesaista dabas mīļotājus. Temperatūra pakāpeniski krītas, un tas liek cilvēkiem pārvērtēt savus ikdienas ieradumus, meklējot siltākas drēbes un mājīgākas aktivitātes.
Tomēr eksperti norāda, ka rudens iestāšanās Latvijā notika strauji un, lai arī daba izskatās skaista, ir radusies kāda nopietna raize par tālākajām prognozēm un tendencēm.
Laika apstākļu straujās izmaiņas rada bažas par klimata pārmaiņām un to ietekmi uz ekosistēmu. Ekspertu vērtējumā, šādas straujas temperatūras svārstības var negatīvi ietekmēt ne tikai augus un dzīvniekus, bet arī cilvēku dzīvi.
Rudens ir laiks, kad dārznieki un lauksaimnieki domā par ražas novākšanu, taču raizes par iespējamo sals un tā ietekmi uz ražu rada satraukumu. Šajā situācijā ir svarīgi, lai visi apzinātos nepieciešamību pielāgoties jaunajiem laika apstākļiem, kā arī veikt pasākumus, lai saglabātu un aizsargātu dabu, jo šis gads ir īpaši izaicinošs un neatlaidīgs.
Latvijā laikapstākļu novērojumi tiek veikti kopš 1924. gada, kas ļāvis sinoptiķiem apkopot datus un analizēt temperatūras un nokrišņu tendences, lai gan ir novērotas arī būtiskas novirzes.
Tradicionāli pirmais sniegs Latvijā bieži parādās septembra otrajā pusē, izņemot piekrastes reģionus. Piemēram, Liepājā un Mērsragā sniega nokrišņi septembrī nekad nav reģistrēti, un pirmās sniega pazīmes parasti parādās tikai oktobrī. Tomēr ir vērts pieminēt, ka 1973. gada 23. septembrī Rēzeknē tika novērots trīs centimetrus biezs sniegs, kas ir neparasts gadījums.
Šī gada septembris izskatās, ka kļūs par siltāko Latvijā kopš meteoroloģisko novērojumu sākuma. Iepriekšējais temperatūras rekords piederēja 1934. gadam. Šogad septembra vidējā temperatūra līdz šim ir sasniegusi 15,6 grādus, kas ir ievērojami augstāks rādītājs nekā pēdējo trīsdesmit gadu vidējais rādītājs, kas ir 12,3 grādi (no 1991. līdz 2020. gadam). Šī novirze no klimatiskās normas var liecināt par ilgstošām temperatūras izmaiņām, kas var ietekmēt gan dabu, gan cilvēku ikdienu.
