Eiropas Parlaments atbalsta līdz 2050. gadam nodrošināt klimatneitrālas ēkas

Eiropas Parlaments (EP) otrdien pieņēma pasākumu plānu, kas paātrinās ēku renovācijas tempus un palīdzēs samazināt enerģijas patēriņu un siltumnīcefekta gāzu emisijas, informēja Eiropas Parlamenta (EP) preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš. 

Viņš norādīja, ka ierosinātie grozījumi Ēku energoefektivitātes direktīvā paredz līdz 2030.gadam būtiski samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas un enerģijas patēriņu Eiropas Savienības (ES) ēku sektorā un līdz 2050.gadam šo nozari padarīt par klimatneitrālu. Šie noteikumi ir paredzēti, lai paātrinātu ēku modernizāciju un veicinātu energoefektivitātes informācijas apmaiņu.

Deputāti pieprasa, lai visas jaunās ēkas no 2028. gada būtu nulles emisijas. Savukārt jaunbūvēm, kuru īpašnieks vai iemītnieks ir valsts vai pašvaldības aģentūra, termiņš būtu 2026. gads. EP arī pieprasa, lai jaunās ēkas līdz 2028. gadam būtu aprīkotas ar saules enerģijas tehnoloģiju (ja tas ir tehniski iespējams un izdevīgi), un dzīvojamās ēkas līdz 2032. gadam tiek būtiski renovētas.

Turklāt deputāti vēlas, lai dzīvojamās ēkas līdz 2030.gadam sasniegtu vismaz “E” energoefektivitātes klasi, bet līdz 2033.gadam – “D” klasi. Ēku energoefektivitātes klasē dalībvalstīs no “A” līdz “G”, līdzīgi kā elektropreces marķējuma klasē, “G” klases ēkām ir zemākie 15% no rādītāja.

Nedzīvojamām ēkām un sabiedriskajām ēkām šiem reitingiem būtu jāatbilst attiecīgi līdz 2027. un 2030. gadam. Energoefektivitātes uzlabojumus var panākt, piemēram, veicot siltināšanas darbus vai apkures sistēmas uzlabojumus, kas notiks tad, kad ēka tiek pārdota vai tai tiks veikta kapitāla renovācija, vai nomas gadījumā, parakstot jaunu līgumu.

Valstu modernizēšanas plānos jāiekļauj atbalsta programmas, lai atvieglotu piekļuvi dotācijām un finansējumam. Dalībvalstīm būtu jāizveido bezmaksas informācijas punkti un izmaksu ziņā neitrālas atjaunošanas programmas. Finanšu plānos jāiekļauj ievērojamas prēmijas par lieliem renovācijas darbiem, jo ​​īpaši attiecībā uz ēkām, kuru veiktspēja ir vissliktākā. Neaizsargātām ģimenēm būs jāsagatavojas dotācijām un subsīdijām.

Dalībvalstis varēs atteikties no šīm prasībām attiecībā uz valsts sociālajiem mājokļiem, ja renovācijas rezultātā pieaugtu īres maksa un to nevar kompensēt ar mazākiem enerģijas rēķiniem.

Deputāti arī cer, ka dalībvalstis varēs pielāgot jauno mērķi ierobežotam ēku skaitam atkarībā no tā, vai konkrētas ēkas renovācija ir rentabla un tehniski iespējama un vai būs pieejams kvalificēts darbaspēks.

Eiropas Parlaments savu nostāju pieņēma ar 343 “par” pret 216 “pret” un 78 atturoties. Tagad deputāti sāks sarunas ar ES Padomi, lai vienotos par likumprojekta galīgo versiju.

Eiropas Komisija (EK) lēš, ka ēkas ES patērē 40% no kopējā enerģijas patēriņa un rada 36% siltumnīcefekta gāzu emisiju. 2021. gada 15. decembrī Eiropas Komisija pieņēma priekšlikumu par grozījumiem Ēku energoefektivitātes direktīvā, kas ir daļa no Zaļās izglītības satura likumdošanas programmas. Jaunais Eiropas klimata likumprojekts nosaka klimata mērķus 2030. un 2050. gadam.