Kaut kas nenormāls! Mediji ceļ traci: “No iedzīvotāju banku kartēm masveidā pazūdot nauda”
Postimees redakcija 19. septembrī tika informēta par vairākām sūdzībām saistībā ar banku kartēs pazudušo naudu. Piesakoties attiecīgajās internetbankās, personas atrada neparastus darījumus, kuros bija atsauce uz Microsoft, lai gan viņi nebija veikuši pirkumus ar uzņēmumu. Līdz šim ir saņemtas vismaz piecas sūdzības.
Rakstnieks apgalvo, ka no viņu konta bez viņu piekrišanas kopumā ir iekasēti 40 eiro. Viņi apgalvo, ka nav noklikšķinājuši uz saitēm, neatklājuši savas kartes informāciju un neiegādājušies nekādus produktus no Microsoft. Nelielas naudas summas pazušana pievērsusi kāda žurnālista uzmanību, kura par šo lietu novērojusi vairākus paziņojumus.
Paveicās, ka nolēmu izmeklēt atkārtotu naudas līdzekļu atskaitīšanu no sava konta, izmantojot pieteikumu. Tas lika man nekavējoties sazināties ar savu banku, kā rezultātā mana karte tika apturēta un pēc tam tika novērstas jebkādas papildu krāpnieciskas darbības.
Swedbank sabiedrisko attiecību vadītājs Igaunijā Martins Korvs izklāstīja metodi, ko noziedznieki izmanto darījumu veikšanai. Viņš norādīja, ka viņi izmanto robotu, lai automātiski ģenerētu karšu numurus, pirms mēģināt tos izmantot.
Lasi vēl : Slavenā Didrihsone nu ir nonākusi pamatīgās nepatikšanās, kas tagad ar viņu notiks tālāk?
Saskaņā ar viņa paziņojumu bankas darbinieki šajā uzbrukumā spēja izjaukt vairāk nekā 95% darījumu. Tomēr pārdevēja pamanāmības un lieluma dēļ ir sarežģīti kavēt visus darījumus no viņa puses. Tas ir saistīts ar faktu, ka īstie pircēji vienlaikus veic reālus pirkumus līdzās krāpniekiem. Kā norādīja Korvs, tā ir sarežģīta lieta.
Swedbank sabiedrisko attiecību vadītāja ieteica klientiem, kuri savā konta izrakstā pamana nepazīstamu darījumu no veikala Microsoft Store, vērsties pēc palīdzības pie uzņēmuma.
Korvs izteica salīdzinājumu, ka sevis aizsardzība pret krāpšanu ir līdzīga aizsardzībai pret krāpnieciskiem telefona zvaniem. Klientam nav tiešu līdzekļu, lai pasargātu sevi no šādām krāpnieciskām darbībām. Pat tad, ja kāds ir uzmanīgs, lai neizpaustu savu personisko informāciju, krāpnieciskas organizācijas joprojām var izmantot automatizētus robotprogrammatūras, lai ģenerētu nejaušu informāciju un sazinātos ar tām. Kā norādīja Korvs, tas ir tāpat kā negaidīta tālruņa zvana saņemšana, neskatoties uz to, ka nevienam nekopīgojat savu tālruņa numuru.
Krāpnieki bieži izgatavo karšu numurus, izmantojot automatizētu programmatūru. Piesardzības nolūkos ir obligāti bieži jāpārskata konta izraksts, lai pārliecinātos, ka atpazīstat visus tajā esošos darījumus. Ja pamanāt nepazīstamu darījumu, nekavējoties sazinieties ar savu banku.
